1. Pensiju sistēmu salīdzinājums Baltijas valstīs: ko mēs varam mācīties viens no otra
    Olga Rajevska, LU, 2016. gada 25. aprīlī
  2. R bibliotēkas ‘vardpoor’ pielietojums izlases kļūdu novērtēšanai
    Mārtiņš Liberts, Juris Breidaks, CSP, 2016. gada maijā
  3. Reģionālās statistikas jautājumi demogrāfiskajos pētījumos
    Aleksandrs Dahs, LU, 2016.gada septembrī
  4. Aktualitātes sociālajā statistikā, Lasījums veltīts Eiropas Statistikas dienai
    Maranda Behmane (uzaicināta), 2016. gada oktobrī
  5. Latvijas veselības apsekojumu aktualitātes un to izmantošana
    Ģirts Briģis, 2016. gada novembrī vai decembrī
  6. 2001. gadā noslēgto laulību kohorta: sociāli demogrāfisko rādītāju dinamika 15 gadu periodā
    Kristīne Lece, Dana Bukša 2016. gada novembrī decembrī vai 2017. gada janvārī

Laipni uzaicinām uz Latvijas Statistiķu asociācijas, Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās” rīkoto lasījumu “Patērētāju konfidences apsekojumi”. Ar lasījumu uzstāsies Latvijas Fakti projektu vadītāja Oksana Kurcalte. Lasījums notiks trešdien, 24.02.2016, plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē (Aspazijas bulv. 5, 320. auditorijā). Aicinām piedalīties Latvijas Statistiķu asociācijas biedrus, Centrālās statistikas pārvaldes darbiniekus, Latvijas Universitātes Doktorantūras skolās studējošos studentus, Latvijas augstskolu mācībspēkus un studentus, kā arī citus interesentus.

Uzaicinājums

Prezentācijas slaidi

Latvijas Statistiķu asociācija,

Centrālās statistikas pārvalde,

Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās”

 

rīko lasījumu

 Par OECD organizēto Pasaules forumu

 “Statistika, zināšanas un politika: pilnveidojot politiku mainīt dzīves”

 

CSP Ienākumu un dzīves apstākļu

statistikas daļas vadītājs

Viktors Veretjanovs

 
 

Pirmdien, 26.10.2015, plkst. 17.00

CSP, Lāčplēša ielā 1, 504. telpa

Prezentāciju lejuplādēt šeit>>

 

Latvijas Statistiķu asociācija, Centrālās statistikas pārvalde,

Latvijas Universitātes Doktorantūras skola “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās”

 

rīko lasījumu

Summāro un attiecības tipa izmaiņu dispersijas novērtējumi EU-SILC apsekojumā

CSP matemātiskā nodrošinājuma daļas

vecākais referents

Juris Breidaks

 

Pirmdien, 27.04.2015, plkst. 17.00

CSP, Lāčplēša ielā 1, 504. telpa

 

Latvijas Statistiķu asociācija,
Centrālās statistikas pārvalde,
Latvijas Universitātes Doktorantūras skola “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās”
 rīko lasījumu

 

Uzņēmumu konjunktūras apsekojumi – iegūtie rādītāji, to pielietojums

CSP Konjunktūras daļas vadītāja

Ieva Vanaga
 
 Pirmdien, 15.12.2014, plkst. 17.00

CSP, Lāčplēša ielā 1, 510. telpa

 

Pirmdien, 20.10.2014, plkst. 17.00, Aspazijas bulv. 5, 320. auditorijā

Latvijas Statistiķu asociācija sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi un

Latvijas Universitātes Doktorantūras skolu “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās”  rīko lasījumu

Veselīgā mūža ilgums – aprēķināšana, problēmas, izaicinājumi

Juris Krūmiņš, Latvijas Universitāte

Lejuplādēt prezentāciju>>

 

Sadarbībā ar Centrālās statistikas pārvaldi un Latvijas Universitātes Doktorantūras skolu “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās” tiks rīkots lasījums

Simulācijas eksperimentu izmantošana apsekojumu izmaksu efektivitātes novērtēšanā.

Lasījums notiks 2014.gada 17.martā, Aspazijas bulv. 5, 320.auditorijā plkst 17.00.

 Lejuplādēt prezentāciju>>

Te pieejams M.Liberta promocijas darbs un tā kopsavilkums>>

 

2013.gada 25.novembrī, plkst. 17.00, Baiba Zukula un Mārtiņš Liberts (CSP) informēs par iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodoloģiju. Lasījums notiks Aspazijas bulv. 5, 500.telpā.

2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti apliecināja, kas esošā iedzīvotāju skaita un ilgtermiņa migrācijas aprēķinu metodoloģija, izmantojot Iedzīvotāju reģistru un iedzīvotāju dabiskās kustības  datus turpmāk vairs nav izmantojama, jo Iedzīvotāju reģistrs nespēj uztvert visas iedzīvotāju starptautiskās ilgtermiņa  migrācijas . Lai turpmāk iegūtu pēc iespējas precīzus ikgadējos datus par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī, bija nepieciešams meklēt jaunus risinājumu, kas ļautu novērtēt  iedzīvotāju skaitu un ilgtermiņa migrāciju , tas ir, cik iedzīvotāju pastāvīgi dzīvo valstī un cik to ir pametuši. Jaunā pastāvīgo iedzīvotāju skaita un ilgtermiņa migrācijas novērtēšanas metodoloģija pamatojas ne tikai uz Iedzīvotāju reģistra, bet arī uz citu administratīvo datu izmantošanu, kā arī uz 2011.gada Tautas skaitīšanu un spoguļstatistiku , un tās rezultāti jau tiek publicēti.